– Otrā problēma ir ārējie faktori. Straujas temperatūras svārstības, kartes krišana, netīrumi, ūdens. Atmiņas kartes ir jāglabā tām paredzētās kastītēs un tos nevajadzētu likt uz automašīnas paneļa zem stikla karstā vasarā.

– Lētie neoriģinālie karšu lasītāji programmatūras nesavietojamības dēļ var neatpazīt pašu karti vai ārkārtīgi lēni kopēt failus, kā dēļ bieži ir vēlēšanās šo procesu apstādināt, ko darīt noteikti nevajadzētu, jo šādi karte visdrīzāk tiks sabojāta. Liela nozīme ir ātrumam, izmantojiet USB 3.0 karšu lasītājus, tad nebūs jāgaida 30 minūtes, lai pārkopētu bildes.

– Konkrēti šī lieta vēl nav pārbaudīta un sastapta praksē, bet dažas kameras izmanto destruktīvo rakstīšanas metodi, kas neļautu izglābt nejauši izdzēstos failus. Tas nozīmē, to, ka vajadzētu arī izvairīties no failu dzēšanas kamerā, jo nākamo uzņemto bildi kamera mēģinās ierakstīt izdzēstās bildes vietā, bet par cik iepriekšējās un jaunās bildes izmērs ir dažāds, datu pazušanas gadījumā, tos būs problemātiski atgriezt atpakaļ.
Lai sakārtotu atmiņas kartes struktūru, derētu to katru reizi formatēt kamerā pirms fotografēšanas.

– Lieki piebilst, ka nevajadzētu arī pirkt viltotas un lētas nezināmo ražotāju kartes. Tās kalpo ne tikai īsāku laiku, bet arī vienmēr būs lēnākas, pat ja ir rakstīts citādi.
Nopirktās kartes var pārbaudīt pie ražotāja, nosūtot viņiem pieprasījumu ar kartes numuru un bildēm, lai noskaidrotu tās autentiskumu.

– Neskatoties uz to, ka vairākos gadījumos no bojātām kartēm var atgūt kaut kādu informāciju, visērtāk no tā būtu izvairīties, fotografējot ar fotokamerām, kurām ir divi karšu sloti, tādējādi fotografējot vienlaicīgi abās kartēs.

Sagatavoja Dmitrijs Mokejevs
e-pasts: [email protected]